| dabaspasaule | Date: Wednesday, 2007-04-04, 2:08 PM | Message # 1 |
|
Admin
Group: Administrators
Messages: 11
Status: Offline
| Kukaiņēdāji ir sīki vai vidēji lieli dzīvnieki. Tie ir senākā un primitīvākā zīdītāju kārta. Ķermeni klāj mīksts, samtains apmatojums jeb adatas (ežiem). Vairākums kukaiņēdāju ir aktīvi naktī, bet daļa – cauru diennakti. Daudziem ir muskusa dziedzeri, kam ir nozīme vairošanās laikā un pašaizsardzībā. Dzīvo galvenokārt uz sauszemes, tomēr dažiem ir amfībisks dzīvesveids. Pārtiek no kukaiņiem, bet uzturā nedaudz izmanto arī gliemjus, tārpus, citus sīkus bezmugurkaulniekus, kā arī augus. Pasaulē zināmas ~400 kukaiņēdāju sugas. Latvijā konstatētas 6 sugas. Brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europeus) un lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens) ir iekļauti Latvijas Sarkanās grāmatas attiecīgi 3. un 4. kategorijā. Parasts Latvijas faunas pārstāvis ir baltkrūtainais ezis (E. concolor) un Eiropas kurmis (Talpa europaea). Vēl pie mums sastopams meža cirslis (Sorex araneus), mazais cirslis (S. minutus). Vēl, iespējams, valsts dienvidaustrumdaļā varētu sastapt mazo baltzobcirsli (Crocidura suaveolens) un vidējo cirsli (Sorex caecutiens), jo Latvija ietilpst šīs sugas areālā.
|
| |
| |
